-
ES struktūrfondu darbība Latvijā
Referāts21 Bankas, finanses, vērtspapīri, Ekonomika, Uzņēmējdarbība
2011. - 2015. g.
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
1. | EIROPAS SAVIENĪBAS STRUKTŪRFONDI UN KOHĒZIJAS FONDS LATVIJAI | 5 |
1.1. | Struktūrfondi | 5 |
1.2. | Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) | 6 |
1.3. | Eiropas Sociālais fonds (ESF) | 8 |
1.4. | Kohēzijas fonds (KF) | 9 |
2. | ES FONDU PROJEKTI LATVIJĀ | 11 |
2.1. | Darbības programmas | 11 |
2.2. | Pieteikšanās ES struktūrfondiem ESF un ERAF | 12 |
3. | ES FONDU DARBĪBAS ANALĪZE LATVIJĀ | 14 |
3.1. | ES struktūrfondu dinamika Latvijā | 14 |
3.2. | ES struktūrfondu struktūra Latvijā | 18 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 23 | |
Avotu un literatūras saraksts | 25 |
Struktūrfondi ir Eiropas Savienības (ES) investīcijas reģionālās politikas īstenošanai, un tie paredz samazināt ES dalībvalstu un atsevišķu reģionu sociālās un ekonomiskās attīstības atšķirības. (ES finansējuma iespējas, 3.lpp.)
Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, īstenojot ES reģionālo politiku, izmanto ES sniegto finanšu palīdzību ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. Lielākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem finanšu palīdzību, ir ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Kohēzijas fonds (KF), kuru vadību Latvijā nodrošina Finanšu ministrija. Papildus tam Latvija saņem finanšu līdzekļus arī Eiropas Kopienas iniciatīvu Equal un Interreg ietvaros, kā arī piedalās dažādās citās ES finansētās programmās. Lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares atbalstu 2007.-2013.g. periodā koordinē Zemkopības ministrija, administrējot Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF).
Saskaņā ar ES Padomes lēmumu par ES daudzgadu finanšu ietvaru 2007.-2013.gadam, Latvija saņēmusi EUR 4,53 mljrd. (EUR 4'530'447'634) kohēzijas politikas mērķu īstenošanai ar ES fondu (ERAF, ESF un KF) starpniecību.…
Pētījumā darba autore analizē ES struktūrfondu nozīmīgumu Latvijas ekonomikas attīstībā, kā arī pēta ES struktūrfondu veidus un attīstības tendences, kā arī struktūru laika posmā no 2008.gada līdz 2011.gadam, lai noskaidrotu ES struktūrfondu tendenču izmaiņas un to sekas.