Laikā, kad Rietumeiropā feodālā iekārta sāka izirt, dzimtbūšana Latvijā kļuva vissmagākā. 1739.g. izdeva deklarāciju, kurā apgalvots, ka dzimtkungam ir īpašuma tiesības uz dzimtļaudīm, viņš drīkst tos mainīt un pārdot, pieprasīt zemniekiem nodevas pēc saviem ieskatiem, atļauta arī rīcības brīvība attiecībā uz zemnieka mantu. Zemnieku vidū auga neapmierinātība, sākās nemieri. Šo nemieru satraukta, Krievijas ķeizariene Katrīna II noteica latviešu un igauņu zemniekiem tādu pašu pārvaldes un tiesību sistēmu kā Krievijā. Apriņķos nodibināja zemstes tiesas, kas izskatīja zemnieku sūdzības. Muižniekiem aizliedza patvarīgi palielināt klaušas un nodevas, ierobežoja miesassodu, zemniekiem atļāva pārdot saražoto produkciju, kas palika pāri pēc nodevu samaksāšanas.…
