Dzejoļa motīvs – ilgas pēc pagājušiem laikiem, mīles lirika. Šis dzejolis apraksta, cik laba un mīla kartam cilvēkam ir zeme, kur pagaja viņa bērnība, cik laimīgs bija jaunības laiks. Dzejolī parādās pašas autores bērnības atmiņas.
Liriska „es” pārdzīvojumi – liriskais „es” atceras savas pagātnes labakus laikus, savu „jaunības lodziņu”. Viņš apzinās, ka tas ir tāds periods, kuru cilvēks nekad nevarēs pārdzīvot otrreiz. Liriskais „es” ieteic lasītājiem cienīt un baudīt savu jaunību, savu dzīves sākumu, tā kā tas ir visspilgtākais laiks un visdrošākais laiks viņa dzīvē.
„Lai būtu sapnī vai nomodā,
Tev nespīd zvaigznes vairs otrreiz tā!”
„Tu miti tu tēva mājiņā
Kā puteklītis ziediņā”.…
