| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Romiešu tiesību vispārējs raksturojums | 4 |
| 2. | Romiešu tiesību avotu jēdziens | 6 |
| 3. | Romiešu tiesību avotu veidi | 7 |
| 2.1. | Parašu tiesības | 7 |
| 3.2. | Pirmie rakstītie likumi | 7 |
| 3.3. | Tautas sapulču likumi | 9 |
| 3.4. | Senāta lēmumi | 10 |
| 3.5. | Edikti | 10 |
| 3.6. | Princepu konstitūcijas | 11 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 13 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 14 |
Par darba mērķi autore izvirza romiešu tiesību avotu jēdzienu un veidu atspoguļojumu, darba mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti tādi uzdevumi kā:
1.Romiešu tiesību vispārēju kodolīgu raksturojumu,
2.Romiešu tiesību avotu jēdziena izklāstu,
3.Romiešu tiesību avotu uzskaiti un galveno avotu izklāstu.
Romiešu tiesību vispārējs raksturojums
Romieši iekaroja pasauli trīs reizes. Pirmo reizi ar ieročiem, otro ar kristietību un trešo reizi ar tiesībām. Katrs „iekarojums ”būtiski ietekmējis visas pasaules vēstures gaitu, tas ir kā nozīmīgs mantojums civilizācijas attīstībai patreizējā stadijā. Romiešu tiesības un tiesiskā domāšana ir uzskatāmas par antīkās kultūras neatņemamu sastāvdaļu. Mūsdienu tiesības savos pamatos ir adaptējušas romiešu tiesības pēc būtības. Latvijas Republikas Civillikums, tā struktūra, kategoriju aparāts, konkrēti definējumi, tiesiskie pamatprincipi uzrāda sava veida līdzību un pat sakritību ar romiešu tiesību pirmavotiem. …
Autore par sava referāta tēmu ir izvēlējusies „Romiešu tiesību avotu jēdziens un veidi”. Šīs tēmas aktualitāti autore izskaidro ar to, ka jebkuru tiesību sistēmu pamatā un attīstībā lielu lomu ieņem tieši tiesību avoti, kuri pilda vairākas funkcijas kā faktori, kuri izraisa tiesību rašanos un darbību. Šo faktori pamatā ir valsts normatīvā darbība, tautas griba, sabiedrības materiālie apstākļi. Par tiesību avotiem raksta arī tiesību izziņas aspektā kā, piemēram, par vēsturiskajiem tiesību pieminekļiem, spēkā esošie tiesību akti, juridiskā prakse, līgumi, tiesu runas, juristu darbi u.c. Tomēr šaurākā nozīmē tiesību avotus saprot kā to, pēc kā prakse vadās risinot juridiskās lietas. Arī Romas senā valsts nav izņēmums un tās tiesību avoti ir kā pierādījums, kā liecība tās tieslietu sistēmas darbības sekmīgā pastāvēšanā.
