Ir vakars. Man salst. Esmu noguris Tavu solījumu. Gribas aizlidot. Kāpēc šeit, Latvijā, ir tik daudz neatbildētu un neatrisinātu jautājumu?
Ja es būtu ministru prezidents, liktu bērnības dziesmām pulcēties, kliņģeru smaržām vienoties un sapņiem piepildīties. Manās rokās būtu šūpulis ar Latvijas tautu. Tā jāsargā!
Es zinātu atbildes uz mums, latviešu tautai, tik svarīgiem jautājumiem. Klusos novakaros, kad dzīves pagurums iestājies, dziedātu, kā savulaik vecmāmuļa man:
‘’Bērniņ, mazā, baltā dvēselīt,
Mācies tumsai cauri gaismu saskatīt..’’
…
