Jāņa Ozola grāmata „Napoleons Bonaparte” dienas gaismu ieraudzīja gadsimtu pēc Napoleona nāves. Jebkurš autora skatījums uz jebkuru notikumu ir subjektīvs. Vēsturnieki, laikam ritot, turpina pētīt vēsturiskos notikumus un vēsturiskās personas, atklāj jaunus faktus. Tāpēc arī šo darbu nevar uztvert kā 100 % patiesību. Taču Jānis Ozols ir ieguldījis milzīgu pētniecisko darbu, lai pēc iespējas patiesāk atspoguļotu vēsturisko laikmetu un vienu no visu laiku izcilākajiem karavadoņiem Napoleonu Bonapartu.
Senči - Napoleona Bonapartes senču ķēde jau sen bijusi saskatāma Itālijas pussalā. Tā tur bijusi redzama jau pirms vairāk kā 1000 gadiem, t. i. jau 923. gadā pēc Kristus dzimšanas. Napoleons par saviem senčiem ir daudz mazāk interesējies, nekā par visām citām lietām.
Taču visiem autoriem, kuri rakstījuši par Napoleona senčiem, tajā skaitā arī Jānim Ozolam,grūti izsvērt patiesību, jo Napoleona uzvārds ir visādi rakstīts; Buonaparte, Buona-parte, Bonaparte.Napoleona tēvs un arī Napoleons savā jaunībā parasti parakstījās Buonaparte, bet tēva brālis – Bonaparte. Kad Napoleons kļuva par Francijas pirmo konsulu, viņš franciskoja savu uzvārdu un parakstījās tikai Bonaparte.…
