Ar īpatnējo pasaules uztveri apveltītais dzejnieks Aleksandra Čaks savā dzejā apdzied divdesmito, trīsdesmito gadu moderno lielpilsētu Rīgu, it sevišķi mūsu vērību pievēršot tās nomalēm.
Viņa galvenais liriskais varonis ir ārēji bravurīgs, huligānisks ielas zēns, pašpuika ar „burlacīgu vaigu”, kas nīst visu, kas mierīgs un lēns. Tomēr vēlāk atklājas, ka ielas zēna dvēsele ir skaidra un viņa būtība ir „(..) naktīm spīdēt un gaišumu glābt.” …
