Tomēr varbūt labāk teikt: klusumā mēs dzirdam sevi nedomājam un tādēļ varam ieiet sevī daudz dziļāk, nekā to atļauj domāšana? Klusumā mēs varam dzirdēt citu domas, citu elpu. Klusums ir atsaucība. Klusumā mēs varam saklausīt to, kas paslīd garām pasaules troksnī. Tā ir vieta, stāvoklis, kur mēs paši sev uzticamies, kur mēs uzticam citiem lietas, ko neizsakām skaļi, kur mēs ļaujam augstākai harmonijai sevi aizstāvēt.…
