Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 18.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Ievads politoloģijā', 1.
  • Referāts 'Ievads politoloģijā', 2.
  • Referāts 'Ievads politoloģijā', 3.
  • Referāts 'Ievads politoloģijā', 4.
  • Referāts 'Ievads politoloģijā', 5.
  • Referāts 'Ievads politoloģijā', 6.
  • Referāts 'Ievads politoloģijā', 7.
  • Referāts 'Ievads politoloģijā', 8.
  • Referāts 'Ievads politoloģijā', 9.
  • Referāts 'Ievads politoloģijā', 10.
  • Referāts 'Ievads politoloģijā', 11.
  • Referāts 'Ievads politoloģijā', 12.
  • Referāts 'Ievads politoloģijā', 13.
  • Referāts 'Ievads politoloģijā', 14.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Pilsoniskās sabiedrības jēdziens    3
2.  Pilsoniskās sabiedrības kritēriji    4
3.  Valsts un pilsoniskās sabiedrības savstarpējās attiecības    4
4.  Pilsoniskās sabiedrības attīstība un problēmas    5
5.  Politiskās līdzdalības jēdziens    5
6.  Politiskās līdzdalības veidi    5
7.  Politiskās līdzdalības subjekti    6
8.  Politiskās līdzdalība un valsts politiskā un sociālekonomiskā attīstība    6
9.  Politisko partiju jēdziens un izveidošanās    7
10.  Partijas funkcijas    7
11.  Partiju tipoloģija    8
12.  Partiju sistēmas    8
13.  Politiskās partijas Latvijā un Latgalē    9
14.  Interešu grupas jēdziens un veidi    9
15.  Ideoloģijas būtība un nozīme    10
16.  Liberālisms, konservatīvisms, sociāldemokrātija, sociālisms    11
17.  Mūsdienu ideoloģijas    12
18.  Termini    12
  Literatūras saraksts    14
Darba fragmentsAizvērt

1. Pilsoniskās sabiedrības jēdziens
Lai arī pilsoniskās sabiedrības jēdziens šķiet parādījies salīdzinoši nesen, Rietumu pasaules politiskajā domāšanā tas tiek uzskatīts par senu konceptu, kas divu tūkstošu gadu laikā vairākkārt mainījis savu saturu. Cilvēku aktīva līdzdalība sabiedriskajās aktivitātēs savu kopējo interešu veicināšanā aizsākusies Senās Grieķijas agorā, pastiprināti norisinājusies sākoties Renesansei un turpinājusies ar pārtraukumiem 18.gs., 19.gs. un 20.gs.
Par pilsoniskos sabiedrību sauc valsts tieši nepārvaldīto sabiedrības dzīves sfēru, ko ar savu darbību veido brīvi indivīdi un brīvprātīgās apvienības. Demokrātiskā režīma pilsoniskā sabiedrība kontrolē valsti, savukārt valsts garantē pilsoniskās sabiedrības suverinātiti un nodrošina pilsoniskās sabiedrības iekšējo pretrunu risināšanas atklātumu un tiesiskumu. Autoritārā režīmā eksistē kaut vai stipri ierobežota pilsoniskā sabiedrība – sfēra, ko politiskā vara pilnīgi nereglamentē. Totalitārajos režīmos pilsoniskā sabiedrība ir demontēta: valsgts reglamentē gandrīz visu sabiedrības ekonomisko, politisko un garīgo dzīvi. Pilsoniskā sabiedrība ir demokrātiska politiskā režīma neatņemams elements. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants