Pirmā Polijas valsts izveidojās 966. gadā teritorijā, kas atbilst mūsdienu Polijas teritorijai. 1025. gadā tā kļuva par karalisti. 1569. gadā Polijas karaliste apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti un izveidoja Polijas-Lietuvas ūniju. Šī savienība izjuka 1795. gadā, un Polija tika sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. 1918. gadā pēc Pirmā pasaules kara Polija atguva neatkarību. Atgūstot neatkarību Polija mēģināja visa veidā pierādīt, ka viņas neatkarība nav kļūda un uzsāka militārus konfliktus ar saviem kaimiņiem, lai palielinātu savas valsts teritoriju. Neilga Polijas valsts eksistence arī bija viens no iemesliem Polijas rīcībai pirms Vācu uzbrukuma.
Jau pirms 1939. gada izstrādātā vācu militārā operācija "Fall Weiss" paredzēja uzbrukumu Polijai 3 virzienos – Polijas austrumu robežai, kā arī no Slovākijas un Austrumprūsijas puses. Vācu propaganda 1. septembra uzbrukumu Polijai nodēvēja par atbildi uz 31. augustā notikušo uzbrukumu pierobežā esošajai Gleivicas radiostacijai (t.s. Gleivicas incidentu), kurā viņi vainoja poļus. Faktiski to bija sarīkojis Vācijas Drošības dienests. …
