Viduslaiku Latvijā pedagoģijas atziņu un ideju izveide norisinās galvenokārt divu faktoru ietekmē – gan „svešatnē”gūtajā baznīcas latīniskajā kultūrā, gan „tautas burtniecībā”- folklorā un mitoloģijā – koptajās vērtībās. Šie divi lielie strāvojumi, savstarpēji saskaroties, mijiedarbojoties un bieži vien pretdarbojoties, viduslaikos veido pamatus latviešu tautas garīgajai dzīvei un kultūrai, izglītībai un pirmo skolu darba virzībai, kā arī tautas dzīvē koptās audzināšanas mākslas izveidei.
Galvenie avoti, kas sniedz liecības par viduslaiku izglītības idejām un garīgajām vērtībām, pirmajām skolām un kristietības izplatību Livonijā, ir hronikas, garīgās literatūras sacerējumi, vārdnīcas, arhīvu materiāli un bagāta latviešu folklora.
Jau kopš 13. gadsimta sākuma, nonākot gan vācu bruņnieciskās kultūras ietekmē, gan no Romas plūstošās kristīgās kultūras ietekmē, Livonijā garīgā dzīve un izglītība veidojas šo divu kultūras virzienu ietekmē. [1., 24.]
13. – 17. gadsimts
Skolu attīstības sākums Latvijas teritorijā ir Domskolas nodibināšana Rīgā 1211. gadā. 1226. gadā izveidojās skola pie Jura baznīcas. Tā bija paredzēta vāciešiem un atradās katoļu baznīcas pakļautībā. Ziņas par tās darbību nav atrastas. 1353. gadā nodibināja skolu pie Pētera baznīcas. Arī tā bija paredzēta vāciešiem.…
