Kārtējais sestdienas rīts. Aiz sienas, kā ierasts, bļaustās Aleksejs un Vera- mani kaimiņi. Vispār viņi ir ļoti interesanti cilvēki. Ne interesanti kā teātra izrādes, kino vai amerikāņu bojeviks, bet kā sakāmvārdi, mīklas. Aiz sienas viņi ir savā pasaulē, kur „neviens viņus neredz un nedzird”, bet, satikti uz ielas, viņi nav atšķirami no rozā brilles uzvilkušiem jauniešiem. Tāda jau laikam cilvēka daba- citu acīs izskatīties labākam, nekā patiesībā ir.
…
