20. gadsimts ir noslēdzies mēs dzīvojam jaunā gadsimtā – 21. gadsimtā. 20. gadsimta beigšanās ir iezīmējusies ar vairākām ambigvitātēm, neskaidrām konstatācijām, retoriskiem jautājumiem. Ir parādījušies jautājumi: „Vai vēsture beidzas?” Cilvēka mērķis ir aizmirsts un radies jautājums: „Vai cilvēkam pienācis gals?” Mēs visādā ziņā runājam par visa nāvi, flosofijas nāvi, kas nomirusi kopā ar pratu, subjekta nāvi, valodas nāvi, valodas, kura vairs neko nespēj pateikt un aprakstīt. Sinkope, apokaliptisks tonis, pārrāvums – lūk, mūsu garīgo centienu iezīmes. Cilvēks pašlaik dzīvo laikā, kad viena pasaules kārtība ir nonievelēta un aizmirsta, bet jauna vēl nav radīta, tā atrodas sapņu, iedomu līmenī. Postmodernisms, kā modes vārds ir radies cilvēkam dzīvojot ar apziņu, ka īsti nekas nespēj rasties. Nekas, kas nāktu vecās pasaules kārtības vietā. Postmodernisms ir dekadentisks.…
