Prozaiķis, dramaturgs, dzejnieks un gleznotājs. Dzimis Neretas pagasta kalpu ģimenē. Jaunībā sācis interesēties par glezniecību un tēlotājmākslu. 1899. – 1904. gados mācījies V. Blūma mākslas skolā Rīgā, paralēli papildinoties J. Rozentāla studijā. 1905. gadā uz trim mēnešiem devies uz Vāciju, studiju nolūkā, un pēc atgriešanās sarīkojis savu pirmo izstādi. 1906. gadā viņš paraksta tā saukto dekadentu grupas manifestu un ir izdevuma “Pret Sauli” redaktors. No 1907. gada intensīvi pievērsies rakstniecībai, taču turpinājis arī gleznot.1908. gadā atkārtoti devies uz Vāciju, un līdz 1909. gadam Berlīnē mācījies pie gleznotāja L. Korinta. No 1910. gada viņš kopā ar ģimeni dzīvo Burtnieku namā Mīlgrāvī, kur var netraucēti nodarboties ar literatūru. 1915. gadā Jaunsudrabiņš kopā ar ģimeni dodas bēgļu gaitās uz Ziemeļkaukāzu, daudz gleznojis turienes ainavas un sarīkojis četras savu darbu skates. Pēc atgriešanās Latvijā dzīvo galvenokārt Pļaviņās. No 1919. gada bijis Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs, kā arī tās pirmais priekšsēdis. Regulāri piedalījies visās nozīmīgākajās latviešu mākslinieku darbu izstādēs. Personālizstādes Rīgā bijušas 1921. un 1927. gadā. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, kur pavada mūža nogali, tomēr viņa darbi tiek izdoti arī Padomju Latvijā. …
