“Septiņi gudrie”- tā grieķi sauca savus likumdevējus, sabiedriskos darbiniekus un filosofus, kas dzīvoja 7. gadsimta beigās- 6. gadsimta pirmajā pusē p.m.ē. Senatnē pastāvēja daudzi gudro saraksti, taču visbiežāk tika minēts Taless, Biants, Pitaks, Kleobūls, Periandrs, Hītons no Spartas un Solons no Atēnām. Viņi kļuva slaveni ar savām īsajām, bet kodolīgajām pamācībām par cilvēka dzīvi, kuru uzdevums bija harmonizēt attiecības starp cilvēkiem, izteicieniem, kas attiecas uz pasaules uzskata jautājumiem un tieši Talesam raksturīgajām pamācībām ar pašu vissvarīgāko jautājumu- par pasaules uzbūvi risinājumu. Savu gurdību viņi bija mācījušies praktiskā dzīvē, sabiedriskajā darbā un dziļās pārdomās par cilvēkiem, tāpēc šīs pamācības jau Senajā Grieķijā bija pārvērtušās par tautas sakāmvārdiem.…
