Vērtējums:
Publicēts: 10.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Ukraina', 1.
  • Referāts 'Ukraina', 2.
  • Referāts 'Ukraina', 3.
  • Referāts 'Ukraina', 4.
  • Referāts 'Ukraina', 5.
  • Referāts 'Ukraina', 6.
  • Referāts 'Ukraina', 7.
  • Referāts 'Ukraina', 8.
  • Referāts 'Ukraina', 9.
  • Referāts 'Ukraina', 10.
  • Referāts 'Ukraina', 11.
  • Referāts 'Ukraina', 12.
  • Referāts 'Ukraina', 13.
  • Referāts 'Ukraina', 14.
  • Referāts 'Ukraina', 15.
  • Referāts 'Ukraina', 16.
  • Referāts 'Ukraina', 17.
  • Referāts 'Ukraina', 18.
  • Referāts 'Ukraina', 19.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  UKRAINAS EKONOMISKI – ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS    3
  RELJEFS    5
  TEKTONISKĀ UZBŪVE    6
  KLIMATS    8
  MELNĀ JŪRA. AZOVAS JŪRA    8
  GRUNTS    9
  DABAS ZONAS    10
  MEŽA STEPE    10
  STEPE    11
  JAUKTO KOKU MEŽA ZONA    11
  KRIMAS KALNI    12
  IEKŠZEMES ŪDEŅI    13
  AUGU VALSTS    13
  DZĪVNIEKU VALSTS    14
  UKRAINAS SAIMNIECĪBA    14
  KIJEVA    17
  IEVĒROJAMĀKIE CILVĒKI, KAS DZIMUŠI UKRAINĀ    19
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    20
Darba fragmentsAizvērt

Ukraina ir valsts Dienvidaustrumeiropā. No dienvidiem to apskalo Melnā un Azovas jūras. Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem – 1316 km. Tā robežojas ar Moldāviju, Rumāniju, Ungāriju, Slovākiju, Poliju, Baltkrieviju, Krieviju. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras - 1050. Iedzīvotāju skaits (01.01. 2000.g. dati) ir 49,7 milj. cilv., iedzīvotāju blīvums ir 82.0 cilv/km2. Pēc nacionālā sastāva – ukraiņu skaits ir 72%, krievi – 22,1%, ebreji – 0,9%, moldāvi – 0,6%, poļi – 0,4%, citas tautības (tatāri, bulgāri, ungāri) – 4%. Administratīvi teritoriālais dalījums: 24 apgabali un Krimas Autonomā Republika. Galvaspilsēta: Kijeva, tajā dzīvo 2631,9 tūkstoši cilvēku (01. 01. 2000) Lielākās pilsētas: Harkiva - 1500, 4 tūkst. cilv., Dņepropetrovska - 1102,9 tūkst. cilv., Doņecka - 1049,5 tūkst. cilv., Odesa - 1011,0 tūkst. cilv., Zaporožje - 847,8 tūkst. cilvēku Ļviva - 788,1 tūkst. cilvēku, Nikolajeva - 508,1 tūkst. cilvēku, Luganska - 468,6 tūkst. cilv. Valsts valoda ir ukraiņu, sarunu valoda: ukraiņu, krievu. Naudas vienība: grivna. Svara un mērvienību sistēma: metriska. Klimats: pārsvarā mēreni kontinentāls; Krimas dienvidu krasts – subtropisks. Reljefs: dominē (95%) paugurains līdzenums un zemienes (absolūtās atzīmes virs jūras līmeņa 100 līdz 500m); kalnu ainavas (5%) sastopamas Karpatu (augstākā atzīme 2061 m - Goverla) rietumdaļā un Krimas kalnu dienvidos (1545 m - Roman-Koš). Galvenās upes: Dņepra ( garums Ukrainas teritorijā 981 km) dienvidu Buga (806 km), Siverskas Doņeca (672 km). Ukrainas teritorijā ir 1200 grunts veidi. Bet galvenā tās bagātība ir melnzeme, kas aizņem gandrīz 44% tās teritorijas. Dzelzceļš: kopīgais garums 22100 km, gandrīz trešā daļa ir elektrificēta. Autoceļi: kopīgais ceļu (ar cietu segumu) garums ~162 tūkst. km. Jūras ostas: Iljičevska, Izmaila, Odesa, Mikolajeva, Kerča, Hersona, Mariopole, Berdjanska, Eipatorija, Feodosija. Lidostas: Kijeva (starptautiska), apgabalu pilsētas. Kalnrūpniecība: nafta, gāze, ogles, dzelzs, mangāns, titāns, dzīvsudrabs, niķelis, cirkonijs, grafīts, kaolīns, sērs, vārāmā un kālija sāls, apdares un dekoratīvie akmeņi u. c. Smagā un vieglā rūpniecība, melnā un krāsainā metalurģija, metālapstrāde, mašīnbūve, aparātu būve, elektrotehniskā, ķīmiskā, tekstila, celtniecības industrija, pārtikas u.c. Energosaimniecība: visa energosistēma (siltuma, atoma un hidroelektrostacijas) ietvertas vienotā SNG un Austrumeiropas energotīklā. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants