Atrodas planētas garozā un arī atmosfērā. Tiem raksturīgs ļoti liels pussabrukšanas periods. Ir uzskatāms, ka mūsu planētas radioaktivitāte planētas rašanās periodā bija ievērojami augstāka. Zemes novecošanās laikā radioaktīvie elementi ar īsu pussabrukšanas periodu sabrukuši, bet līdz mūsdienās saglabājušies tie, kuru pussabrukšanas periods sniedzas daudzos miljonos gadu. Zināmas 3 dabisko radioaktīvo elementu rindas, no kurām ß sabrukšanas un α sabrukšanas rezultātā veidojušies mūsu planētas radioaktīvie elementi. Katras rindas priekšgalā atrodas elements ar vislielāko pussabrukšanas periodu. Pazīstams torija, aktinourāna, urāna- rādija un neptūnija rindas. Tā kā pārvērtības rindā notiek ß un α sabrukšanas dēļ, vienā rindā ietilpstošo masas elementu skaitļi A vai nu ir vien;adi, vai atšķiras par 4, jo šo masu aizņem α daļiņas. Visu radioaktīvo rindu sabrukšanas galarezultāts ir stabilie elementi svins un bismuts. Zemes garozā salīdzinot urāna-rādija rindas un antinourāna rindas izotopu attiecību, ispējams aprēķināt mūsu planētas vecumu. Pēc pašreizējiem aprēķiniem tas ir apmēram 5*109 gadu.…
