Kā zināms enerģija šūnās nokļūst no apkārtējās vides. Pirmais enerģijas avots ir Saules radiācija, ko apzīmē par redzamo gaismu.
Šī enerģija transformējās augos fotosintēzes procesā un pārvēršas ķīmiskā enerģijā. Dzīvnieku organismā fotosintēze nenotiek (enerģija tiek ņemta no augiem). Ir tieša saistība (atgremotājiem), netiešā saistība (visēdāji, plēsīgie dzīvnieki). Šo funkciju lieliski veic anaerobā – elpošana, kuras rezultātā molekulas saskaldās noteiktu secīgu reakciju rezultātā. Abas šīs darbības (fotosintēze, anaerobā elpošana) veic augsti specializētas šūnas organellas:
hloroplasti (augos) enerģijas pārveidotāji
mitohondriji (dzīvnieku šūnas) šūnā
Visi ķīmiski savienojumi raksturojas ar noteiktu enerģijas daudzumu:
brīvā enerģija – atkarīga no atomu novietojuma molekulā. Vienas ķīmiskās saites pazūd, bet to vietā veidojas citas un notiek enerģijas pārdale molekulā. Brīvo enerģiju var izmantot kādam noteiktam darbam (eksenerģiskā enerģija).
Endenerģiskā enerģija nepieciešama, lai iegūtu enerģiju no citiem avotiem, lai ar enerģiju nabadzīgi savienojumi varētu pārveidoties enerģijas bagātos savienojumos.…
