Bērnība ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Tā ir fāze, kas mūs ieved dzīvē. Es uzskatu, ka nav nekas svarīgāks par spēcīgiem ēkām pamatiem. Tāpat domāju arī par dzīvi. Ja bērnība ir dzīves pamats, tad ir jāizdzīvo to no visas sirds. Tas ir laiks, kuru varam pavadīt bez atbildības. Mana bērnība tika pavadīta lieliski. Es darīju to, kas man patika. Lielākoties tā bija atpūta. Es lielāko daļu pavadīju pie vecmammas un vectēva Ropažu novada.
Viennozīmīgi vasara ir tas periods, ar kuru asociējas mana bērnība. Tas ir silts, saulains laiks. Tas ir mans zelta laiks. Bērnības izjūtas nevar tā vienkārši uzrakstīt. To ir tik daudz, un tās ir tik krāsainas un spožas, ka nav tādu vārdu, lai tās raksturotu. Bet vienmēr varēšu lepoties ar lieliskiem pamatiem.
Strādājot par pedagogu, audzinot savus bērnus ,mēs vēlamies bērniem dot labāko, tāpēc ir svētīgi ik pa laikam atgriezties savā bērnībā un pajautāt sev, kas mani pašu bērnībā iepriecināja un darīja laimīgu.…
