Vērtējums:
Publicēts: 09.03.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2011. - 2015. g.
  • Referāts 'Jurista darbības veidi', 1.
  • Referāts 'Jurista darbības veidi', 2.
  • Referāts 'Jurista darbības veidi', 3.
  • Referāts 'Jurista darbības veidi', 4.
  • Referāts 'Jurista darbības veidi', 5.
  • Referāts 'Jurista darbības veidi', 6.
  • Referāts 'Jurista darbības veidi', 7.
  • Referāts 'Jurista darbības veidi', 8.
  • Referāts 'Jurista darbības veidi', 9.
  • Referāts 'Jurista darbības veidi', 10.
  • Referāts 'Jurista darbības veidi', 11.
  • Referāts 'Jurista darbības veidi', 12.
  • Referāts 'Jurista darbības veidi', 13.
  • Referāts 'Jurista darbības veidi', 14.
  • Referāts 'Jurista darbības veidi', 15.
  • Referāts 'Jurista darbības veidi', 16.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Jurists    4
2.  Prokuratūra    5
2.1.  Prokurori    6
3.  Advokatūra    9
3.1.  Advokāts    9
  Secinājumi    12
  Izmantotās literatūras saraksts    13
  Pielikums    14
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
Darbā īsi tika apskatīti divi no vairākiem jurista darbības veidiem. Darba autors šos jurista dabības veidu izvēlējās, jo visbiežāk saskaras ar šo profesiju pārstāvjiem savā darbā.
Kopumā autors secina, ka katrs no jurista darbības veidiem prasa, var teikt, vienlīdz augstu izglītību un zināšanu līmeni, lai rastos iespēja kandidēt uz šiem amatiem. Manuprāt notiektie vecumu un izglītības ierobežojumi, kuri ir noteikti kā minimālie, lai vispār varētu kandidēt uz šiem amatiem ir samērīgi un atbilstoši kompetences nepieciešamībai šo amatu darbos. Darba uzdevumi un atbildība ir ļoti augsta gan prokuroriem, gan advokātiem, lai gan abi it kā ir pretējās pusēs. Viens ceļ apsūdzību, kādai personai tiesā, par noziedzīgu nodarījumu vai kādu citu likumpārkāpumu – prokurors, advokāts tieši otrādi, meklē visas iespējas un likuma „robus”, lai savu klientu veiksmīgi aizstāvētu no soda piemērošanas vai vismaz pēc iespējas to samazinātu.
Abu šo profesiju pārstāvjiem nemitīgi ir jāpapildina savas zināšanas, jo likumi tiek grozīti nemitīgi un lai veiksmīgāk un atbilstošāk varētu prokurors pieprasīt sodu personai, kas ir pārkāpusi likuma normas, ir jābūt zinošam esošajās, aktuālajās normās. Šis faktors atbilst arī advokātiem, jo tiesu prakses, kas ir pieejamas, dod plašas iespējas, atsaukties uz tām, lai līdzīgās situācijas tiktu iztiesātas līdzīgi.
Darba autors darbā minēja, ka ir praksē ir problēmas atrast kopīgu valodu ar uzraugošajiem prokuroriem, jo viens prokurors domā citādāk kā otrs. Ja pastāv šāds faktors, ka grūti sastrādāties ir apgrūtināta netikai policijas darbība, bet arī prokuratūras darbība. Ir saprotams, ka prasības ir augstas no prokuroriem, jo pēc nonākšanas prokuratūrā uz kriminālvajāšanu, šīm lietām jābūt tādām, kurās prokurors bez lielas piepūles var celt apsūdzību vainīgajai perosnai tiesā. Pastāv problēmas ar krimināllietām kurās nav perspektīvas. Pieņemot lēmumu par kriminālprocesu apturēšanu uzraugošie prokurori norāda norādījumus, kuri ir nesamērīgi, laika un materiālo ziņu izlietojumā, kā arī norāda norādījumus, kurus nemaz nav iespējams izpildīt. Uz doto brīdi autora rīcībā ir informācija, ka Valsts policija apkopo šāda rasktura norādījumus un problēmas, lai tuvākajā laikā grižoties ģenerālporkuratūrā šādas problēmas risinātu. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants