Atziņas, aforistiski izteicieni
„[..] ko darīt, lai nezaudētu laiku? Atbilde: pilnībā izjust tā ilgumu.” (24. lpp.)
Komentāri
Mūsdienās visiem visu laiku ir kaut kur jāsteidzas vai jāaizsteidzas. Ja tie neskrien, nekavē, necenšas paspēt, tad domā, ka nemaz nedzīvo.
Ir cilvēki, kas pat nespēj būt mierīgi. Viņiem vajagot kaut ko darīt. Atpūsties? Ak, dievs! Izgulēties taču varēs debesīs. Tie visu laiku it kā deg – pastāv nerimstošā kustībā un aktivitātē. Tomēr, kas reiz ir dedzis, tas ātri var arī izdegt...
„Lielas nelaimes skar visus cilvēkus, bet ir grūti ticēt nelaimei, kad tā uzbrūk negaidot.” (33. lpp.)
Dzīvošana, eksistēšana, pastāvēšana – varam saukt to kā gribam – ir viena liela laimes spēle. Mēs dzīvojam sevis un citu izveidotajās pasaulēs. Labi apzināmies, ka ir cilvēki, kuri gadiem gaida rindās uz operācijām; ir tādi, kuriem nedēļas kabatas nauda rakstāma ar trīs cipariem. Jā, ir arī karš Irākā. Bet tas viss tiek atlikts kaut kur tālu prom no mums pašiem (un tā laikam labāk).…
