Nav tiešu datu, cik ilgs ir polu maiņas process, matemātiskā modelēšana rāda, ka tas ilgst vienu līdz vairākus tūkstošus gadu. Šajā laikā magnētiskais lauks ir vājš un pa Zemes virsmu var klejot pat vairāk nekā divi magnētiskie poli. Magnētiskais lauks mūs pasargā no lādētām daļiņām ar augstu enerģiju, kuras reizēm izsviež Saule, vai kuras atnāk no kosmosa tālēm. Polu maiņas periodā šīs daļiņas nokļūs tuvāk Zemes virsmai un daži zinātnieki uzskata, ka ievērojami pastiprināsies radiācijas fons, kas kaitē dzīvajām būtnēm. Taču otrs mūsu planētas aizsargs ir atmosfēra, kurā gandrīz visas lādētās daļiņas zaudē enerģiju, saduroties ar atmosfēras atomiem.
Turklāt nav ziņu, ka pagātnē notikušās polaritātes maiņas un ar tām saistītie vājā magnētiskā lauka periodi būtu kaut kā ietekmējuši cilvēku sugas evolūciju vai izraisījuši dzīvo būtņu sugu izmiršanu. Grūtāk klātos vienīgi baložiem un citiem dzīvniekiem, kas izmanto Zemes magnētisko lauku, lai orientētos apkārtnē. Par laimi, magnētiskā lauka izmaiņas ir lēnas, tās notiek daudzu dzīvnieku paaudžu garumā, un dzīvniekiem jāspēj pielāgoties tām.
…
