Kalendāra rašanās

4. Modernie kalendāri
Kamēr Gregoriešu kalendārs pašlaik tiek izmantots visā pasaulē laicīgos pasaulīgos nolūkos, dažādi viduslaiku vai senie kalendāri joprojām tiek izmantoti reliģiskos vai sociālos nolūkos, tostarp Jūlija kalendārs, ebreju kalendārs, islāma kalendārs, dažādi hindu kalendāri, Zoroastrijas kalendārs utt.
Pastāv arī dažādi mūsdienīgi kalendāri, kas tiek izmantoti ierobežotā daudzumā vai nu radīti jaunu reliģisko kustību izmantošanai vai vecāku reliģisko kalendāru reformētām versijām, vai reģionālu vai nacionālu kustību radītie kalendāri :
• Javas kalendārs (1633);
• Jokyo kalendārs (1685);
• Franču republikāņu kalendārs (1793);
• Bahajiešu kalendārs (1873);
• Saules Hijri kalendārs (1925);
• Indijas nacionālais kalendārs (1963);
• Džuče kalendārs (1997) .
 
Nobeigums
Kalendārs ir laika periodizācijas sistēma, pamatojoties uz debesu ķermeņu kustības periodiskumu (attiecīgi, konkrētā kalendāra pamatā var būt Saules, Mēness vai zvaigžņu kustības ritmi). Parādās līdz ar pirmajām civilizācijām, lielāko tiesu katrā savs. Eiropā kopš 45. gadā p.m.ē. izmantoja t.s. Jūlija kalendāru, kā arī vairākas gadu skaitīšanas sistēmas "kopš pasaules radīšanas".
Kopš kalendāra izveides tas ir mainījies un ticis pielāgots neskaitāmas reizes, ar mērķi efektīvāk pārvaldīt laiku un strukturēt laika mērvienības pēc vienotiem principiem cilvēku ērtības labad. Ļot daudzas lielas tautas ir centušās veidot savas kalendāra sistēmas un pieturēties pie tām, tomēr bieži vien tās izrādījušās nepilnīgas, tādēļ tikai daži no vēstures procesos veidotajiem kalendāriem ir spējuši izdzīvot līdz mūsdienām.
…