Vērtējums:
Publicēts: 22.12.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības institucionālā sistēma', 1.
  • Konspekts 'Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības institucionālā sistēma', 2.
  • Konspekts 'Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības institucionālā sistēma', 3.
  • Konspekts 'Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības institucionālā sistēma', 4.
  • Konspekts 'Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības institucionālā sistēma', 5.
  • Konspekts 'Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības institucionālā sistēma', 6.
  • Konspekts 'Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības institucionālā sistēma', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Pirmajos trijos Eiropas Kopienas dibinātājorganizāciju līgumos (Eiropas Ogļu un tērauda kopiena, Eiropas Atomenerģijas kopiena, Eiropas Ekonomiskā kopiena), kuri ir pamatā arī mūsdienu Eiropas Kopienai, bija paredzēta tāda kārtība, ka katra no šīm organizācijām veidotos kā četras institūcijas. Šī kopīgā organizatoriskā uzbūve ir saglabāta arī mūsdienās:
viena pārnacionāla lēmējiestāde;
ierēdnieciska izpildvara;
konsultatīva asambleja;
darbību pārraugoša tiesa.

Līgums par EEK finansēšanas avotu noteikšanu (1975.) izveidojis piekto EK iestādi – Eiropas Auditoru tiesu (kolēģiju). Galvenās EK iestādes atrodas Briselē, Strasburgā un Luksemburgā.
Pēc Māstrihtas līguma (ES dibināšanas līgums) spēkā ir:
Ministru Padome – ar lēmējtiesībām;
Eiropas Komisija – tā ir ierēdņu grupa, kas izstrādā lēmumprojektus, seko, kā šie lēmumi tiek ievēroti dalībvalstīs, pārstāv ES starptautiskās sarunās;
Eiropas Tiesa – uzrauga, kā darbojas ES likumi dalībvalstīs, izskata organizatoriskas lietas;
Eiropas Parlaments – kopš 1979. gada tiek ievēlēts tieši. Tam pārsvarā ir konsultatīva loma, piedalās apspriedēs par Eiropas budžeta sadali, tam ir tiesības izteikt neuzticību Komisijas darbībai;
Eiropas Auditoru tiesa (kolēģija) – novērš liela apjoma ES apkrāpšanu.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants