No PTFE sagatavēm mehāniski griežot iespējams iegūt plēves. Caurules un profilus no PTFE iegūst izmantojot ekstrūziju, tā daļiņas, plūstamības palielināšanai, sajaucot ar virsmas aktīvām vielām. Iespējams pievienot arī ūdeni vai šķīdinātāju. Šādu suspensiju laiž ekstrūderī. Iegūtajam PTFE ir liels sarukums, jo šķīdinātājs iztvaiko. Uz metāla PTFE uzklāj izmantojot tā šķīdumu šķīdinātājā. Arī izolācijas vadus iegūst pārklājot ar teflona suspensiju, pēc tam iztvaicējot šķīdinātāju.
No PTFE iespējams ražot arī putuplastu. To dara pievienojot metāla sāļus, kurus pēc tam izdedzina vai izmazgā (NaCl). Iegūstami poru izmēri būs atkarīgi no sāļu kristalītu izmēriem, poru daudzums parasti sasniedz 60 – 70 %. Šādu PTFE var izmantot kā filtru.
Tetrafluoretilēna kopolimēri
TFE kopolimērus iegūst veicot kopolimerizāciju kopā ar citiem fluorīda monomēriem. Šādi materiāli ir vieglāk pārstrādājami, tiem ir zemāka mīksttapšanas temperatūra un augstāks trūkšanas pagarinājums. Dielektriskās, ķīmiskās u.c. īpašības šādiem kopolimēriem praktiski nemainās.
Zināmi ir TFE kopolimēri ar vinilidēnflorīdu, vinilfluorīdu, trifluoretilēnu, heksafluorpropilēnu u.c.
…
