„Dzejproza ir žanrs vai starpžanru veidojums, kurš no prozas pārņēmis teksta dalījumu rindkopās, nevis rindās, tāpat arī iespēju veidot sižeta aizmetņus. No dzejas savukārt nāk teksta galēja subjektivitāte, lirisms, arī nepabeigtība – tas nebalstās vajadzībā izstāstīt sižetu, lai beigās to negaidīti atrisinātu, teksta struktūru drīzāk nosaka tēli un to kombinācijas. Svarīgi, ka ikviens dzejprozas autors ienes šajā žanrā savu izpratni par vēlamo dzejas un prozas sakausējumu, tāpēc nav iespājams runāt par kādiem stingriem dzejprozas formāliem kritērijiem”.…
