Grūtās situācijās vai tas ir ģimenē, draugu lokā, vai pat valstī, nevajag noniecināt šis garīgās vērtības, bet gan vienmēr saglabāt sirdī ticību, domāt par pozitīvo un labo, jo ir pat medicīniski pierādīts, ka ticībai un labām domām piemīt liels spēks, kas slimniekam palīdz ievērojami ātrāk atlabt. Un nevajag liegties, ko arī māca pati filozofija, runāt par savām problēmām, jo jau atkal ir zinātniski pierādīts, ka izrunājoties par sev grūtiem jautājumiem cilvēks it kā atbrīvojas no šiem pārdzīvojumiem, nepaturot tos sevī, līdz ar to saglabājot savu nervu sistēmu neskartu. Tāpēc domāju, ka šie veidi kā pārvarēt grūtības, dzīves uzliktos šķēršļus, ir sava veida filozofija un te nu atklājas tās patiesā būtība- katram ar savām prāta spējām vajag palīdzēt sev un citiem.
…
