Nobeigums
Ārpus tradicionālās Ziemeļāfrikas un Dienvidrietumu Āzijas islāma zemēm minaretiem ir dažādas attīstības tendences. Rietumāfrikā, piemēram, blietētu mālu vai dubļu tornī virs tradicionālo mošeju mihrāba saskatāmas dažas līdzības ar Almohada eksperimentiem ar minareta novietojumu, kamēr Austrumāfrikas piekrastē tradicionālais kāpņu minarets bija ierastais tips viduslaikos. Ķīnā viduslaikos minareti vispār neieviesās, Kantonas minareta konusveidīgā forma ir vienīgais piemērs no šī apgabala. Javā, izņemot 16. gadsimta ķieģeļu torni Kudā, saredzami minareti ar formālu un funkcionālu prototipu pirmsislāma vārtu tornī, agrākie minareti ir celti pirms mošejām un seko vainu Holandiešu, vai Arābu torņu tradīcijas. Daudzos periferiālos islāma reģionos minareti neieviesās vispār, dēļ lokālo reliģijas autoritāšu negatīvajai attieksmei.
Kopš skaļruņu ieviešanas minarets kļuvis funkcionāli nevajadzīgs. Tomēr arhitekti turpina islāma kultūras viena no ievērojamākā simbola izmantošanu jaunceļamās mošejās. Kopš kupolveida celtne var tikt izmantota dažādiem nolūkiem islāma un neislāma arhitektūrā, tādēļ iegūstot daudzas nozīmes, tad minarets jeb mūsdienās tornis ar balkonu kalpo kā universāla islāma kultūras zīme.
…
