Radioaktivitāte – parādība, kurā vielas rada
neredzamu starojumu bez ārējās iedarbības. (Bekerels)
Radiaktivitāti pētīja Ernests Rezerfords, kas
1918. gadā atklāja Mākslīgo radioaktivitāti un
pierādīja, ka slāpekļa atoma kodols alfa daļiņu
iedarbībā var pārvērsties par skābekli;
Secinājums: Viens ķīmisks elements var pārvērsties
citā.
Radioaktīvi izotopi
Radioaktīvi izotopi - nestabili ķīmiski elementu izotopi, kas sabrūk un pārvēršas citos izotopos vai elementos, atbrīvojot enerģiju jonizējošā starojuma veidā.
Izotopi ir viena un tā paša ķīmiska elementa atomu paveidi, kuriem ir vienāds kodolu elektriskais lādiņš (vienāds protonu skaits), bet dažādi masas skaitļi (dažāds neitronu skaits);
Radioaktīvu izotopu izmantošana
Iežu radioaktīvā datēšanā
Izmēra oglekļa -14 izotopa aktivitāti un daudzumu
attiecību pētamajā iezī un pēc tā nosaka dotā
ieža vecumu ( tas notiek pateicoties nestabiliem
oglekļa izotopiem, kuri sabrūk, atbrīvojot β
daļiņas, kuras saskaita ar radiācijas reģistrēšanas
ierīcēm).…
