Spēki, kas satur kopā līmi un salīmējamo materiālu, kā arī spēki, kas satur kopā apdares materiālu un virsmu vairums gadījumu ir vienādas izcelsmes. Šie spēki ir sastopami ap mums visapkārt dabā. Lai izprastu, kas notiek līmētā vai apdares materiālu un koksnes savienojumā, vispirms ir jāsaprot spēki, kas kopā saista atomus un molekulas. Kaut arī pastāv daudz un dažādi spēki, svarīgi, līmētā savienojuma veidošanās procesa izpratnei, ir iepazīties ar spēkiem, kas veidojas fizikālajos un ķīmiskajos procesos [4].
dhēzijas spēki, nav vienīgie spēki, kas nosaka līmētā savienojuma stiprību. Arī citi spēki veicina savienojuma veidošanos. Kohēzijas spēki ir tik pat svarīgi savienojuma veidošanās, kā adhēzijas spēki. Līdzīgi kā ķēde ar vāju savienojumu, tā arī līmes šuve tiks sagrauta, tajā vietā, kur starpmolekulārie spēki būs vājāki.
Adhēzijas spēki nodrošina molekulāru saistīšanos starp salīmējamā materiāla virsmu un līmes virsmu, savukārt kohēzijas spēki nodrošina saistīšanos starp pašas līmes molekulām. Līmēta savienojuma un pārklātas virsmas ar apdares materiāliem sagrāves raksturs var būt kohēzisks vai adhēzisks. Sagrāve pa līmes šuvi nozīmē, ka ir notikusi līmes slāņa molekulu savstarpējā atraušanās. Sagrāve starp līmes šuvi un materiālu nozīmē, ka ir notikusi molekulu atraušanās starp līmes šuves un materiāla virsmām.
Adhēzijas un kohēzijas spēki rodas vai nu atomu vai molekulu darbības rezultātā. Par pamatu atomu vai molekulu savstarpējai mijiedarbībai ir to pretējie lādiņi. Viena negatīvi lādēta molekula spēj piesaistīt blakus esošo pozitīvi lādēto molekulu. Jo vairāk vielā atrodas pozitīvi vai negatīvi lādētas daļiņas un jo tuvāk tās atrodas viena otrai jo lielāki būs savstarpējās mijiedarbības spēki. …
Darbā vispārīgi tiek apskatītas līmēšanas teorijas
