Darba mērķis bija izpētīt tiesības Bizantijas impērijā, tādejādi izpētot arī tā laika dzīves veidu, sabiedrību un sabiedrības uzskatus.
Bizantija bija absolūta monarhija. Visa impērijas vara piederēja imperatoram, tomēr bija svarīgi, lai tauta viņu atzītu, tādejādi imperators izvairījās no gāšanas.
Bizantijā pastāvēja šķiru sabiedrība. Tātad katrai šķirai savi likumi.
Liela loma Bizantijā bija pareizticīgajai grieķu baznīcai. Baznīca apliecināja, ka imperatoram varu dod Dievs.
Bizantija bija vergturu valsts. Vergi tika izmantoti mājsaimniecībā. Tomēr vergu situācija Bizantijā uzlabojās un viņi drīkstēja slēgt baznīcas laulības.
Bizantijā bija liela armija, izveidojās arī jūras kara flote, tomēr armijai nepiemita augstas kara spējas. Tāpēc imperatoram bija jāpērk svešzemju algotņi. Politiskā un sociālekonomiskā krīze Bizantijā XIII gs un tam sekojošā Bizantijas impērijas sabrukšana kļuva par likumsakarīgu iznākumu.…
