Secinājumi
1. Nedzīstošas brūces ir aktuāla problēma jebkuras valsts veselības aprūpes sistēmā visā pasaulē.
2. Mūsdienās katru gadu pieaug hronisku brūču patoloģija, kura galvenokārt saistīta ar venozo mazspēju un cukura diabētu.
3. Cilvēki gadiem cenšas sadzīvot ar brūcēm, pieņemot to kā likteni. Tam tā nav jābūt- nedzīstošas brūces vajag un var ārstēt. Šādas brūces nesadzīst dienas vai nedēļas laikā, tomēr nedrīkst nolaist rokas. Jārūpēties par savu veselību griežoties pie noteiktiem speciālistiem un ievērojot to norādījumus.
4. Hronisku brūču dzīšanas procesus būtiski ietekmē stresa izraisītas situācijas. Tāpēc pēc iespējas vairāk jāmēģina pacientiem izskaidrot situāciju, izrunāt notiekošo, uzklausīt satrauktos pacientus un sniegt visas atbildes uz viņu interesējošajiem jautājumiem.
5. Katram cilvēkam ir individuāls sāpju slieksnis, kuru viņš spēj paciest. Māsām jābūt saudzīgām un rūpīgām brūču pārsiešanas brīžos, lai neradītu pacientam liekas sāpes un uztraukumu.
…
