Kopā ar demokrātijas vilni valstīs notiek demokratizācijas process. Šajā periodā valsts sistēma no nedemokrātiskā režīma pāriet pie vairāk demokrātiskā – valsts sistēma demokratizējas un liberalizējas. Bet ir jāpateic, ka katrai no 2 demokratizācijas viļņiem sekoja pretējais vilnis, kura rezultātā dažas valstis atgriezās no jaunizveidotā demokrātiskā režīma uz nedemokrātisko režīmu.
Pirmais vilnis notika 1828. – 1926.g.g., kurš sakās ar ASV un Franciju – Amerikas un Francijas revolūcijas. Amerikā notika prezidenta velēšanas, tas nozīme, ka tauta bija tiesīga izvelēties izpildvaru. Turklāt pēc Pirmā Pasaules kara Argentīnā, Itālijā arī iestājusies spēkā demokrātiskie režīmi. Pēc tam pievienojas Austrālija, Kanāda, Šveice, Somija, Īrija u.c. Nedaudz vēlāk demokratizācijas vilnis aptvēra Čīli un Spāniju. Bet līdz ar to 1922. gada notika pretējais vilnis, un lielākā daļa no šīm valstīm atkal atjaunoja nedemokrātiskus režīmus. Tas notika tāpēc, ka valstīs notika iekšēji nemieri, revolūcijas, ideoloģisko uzskatu pārmaiņa. Līdz ar to, parādījās tādi režīmi kā fašisms u.t.t Savukārt tajās valstīs kur politiskā sistēma bija diezgan stabila, demokrātija palika nemaināma. Vēlāk totalitārisms vilnis aptvēra Lietuvu, Poliju, Igauniju, Latviju u.c.…
