Secinājumi:
1. Uzskatu, ka 53,3% ir zems uzņēmēju uzticības rādītājs, jo, ja mēs to visu pielīdzinām, piemēram, izglītībai, tad, lai vidusskolas kontroldarbā iegūtu apmierinošu (sekmīgu) vērtējumu, nepieciešami vismaz 60% pareizi izpildīta darba. Rodas dīvains paradokss – VID ar uzņēmēju darbībām vēlas būt 100% apmierināts, kamēr pati iestāde uzticību spēj iegūt mazliet vairāk kā no puses aptaujāto.
2. Nodokļu politikai ir jābūt tādai, ka nodokļiem ir jābūt samaksājamiem - tos nemaksāt ir neizdevīgi, bet maksāt izdevīgi!
3. VID darbības virziens ir man nesaprotams – kāpēc bagātos un nabagos uzņēmējus netiesā pēc viena likuma, bet, gan pēc principa cik katram ir biezs maciņš un pazīstamu seju pie Latvijas valsts stūres?
4. Sakarā ar VID vēlmēm, lai bankas reizi gadā iesniedz informāciju par it kā “aizdomīgiem” iedzīvotājiem ir pilnīgi pretlikumīga. Tad jau var pieņemt likumu, ka nu katram uz galvas būs jāvalkā “GoPro” kamera, lai valsts un tā iestādes redz visu ko dari.
…
