Tekstilizstrādājumiem ekomarķējuma veidi ir dažādi. Pazīstamākie no tiem:
Ekopuķīte – apliecinājums, ka konkrētais apģērbs vai apavi ir droši gan videi, gan arī valkātājam. Tas apliecina, ka izstrādājuma ražošanā ir ierobežots videi bīstamo vielu patēriņš; ierobežots veselībai kaitīgo vielu saturs izstrādājumā; samazināts gaisa un ūdens piesārņojums; izstrādājums ir izturīgs pret saraušanos mazgājot un žāvējot un tā krāsas ir ne tikai izturīgas, bet arī veselībai nekaitīgas.
Ziemeļu gulbis – marķējums, ko izsniedz Ziemeļu Ekomarķējuma padome. Līdzīgas prasības kā Ekopuķītei
Öko-Tex – šis gan netiek uzskatīts par vides marķējumu, jo neietver visu produkta ražošanas ciklu, taču tā galvenais mērķis ir informēt patērētāju par šā izstrādājuma drošumu. Izsniedz Starptautiskā «Öko-Tex» asociācija.
Daži mīti par auduma nekaitīgumu
1. Pasmirdēs un pāries
Atsevišķas kaitīgās vielas, piemēram, formaldehīds no izstrādājuma var izdalīties pat 5 gadus.
2. Drošas ir visas preces, uz kurām uzrakstīts eko, bio u.tml.
Nepaļaujies uz ražotāju pašpasludināto „zaļumu”. Bieži tas ir tikai mārketinga triks, kam nav nekāda sakara ar preces dabiskumu.
…
