Cilvēks ar apziņas stāvokli izzina objektīvo pasauli. Pasaules izziņa sākas no pieredzējošu, salīdzinošu priekšmetu un daudzveidību starp sevīm, ar konstatējošo viņu līdzību un atšķirību. Pieredzes saturs paliek lietpratīgs, kad tas apzināti un pieņem formu konkrēta izteikuma. Pie tam jēdziens kā loģiska domāšanas forma nav stāvoklī atveidot visu cilvēku domu dažādību un bagātību. Tas vienmēr tikai pamats cilvēka spriedumā par tām vai citām īpašībām, priekšmetu kvalitāti un daudzveidību.
Spriedums ir pabeigta doma, kurā tiek kaut kas apgalvots par domas priekšmetu. Domāt ar spriedumu palīdzību nozīmē spriest par noteiktu priekšmetu, novērēt to.
Spriedumi iedalāmi vienkāršos un saliktos. Salikts spriedums ir tāds spriedums, kuras sastāvdaļas ir spriedumi. Vienkāršs spriedums ir tāds spriedums, kurš pats nesastāv no spriedumiem, nav sadalāms spriedumos.…
