Savu darbu es vēlētos sākt ar filozofa Hiparha (miris ap 514.g.p.m.ē.) atziņu, ka: „No visiem ieguvumiem zemes virsū visvērtīgākais ir māksla dzīvot. Jo visu pārējo mums var laupīt kari un likteņa triecieni, turpretim mākslu dzīvot neviens nevar atņemt.”
Un it spilgti šis atzinums izpaužas mūsdienās, kad par galvenajām dzīves pamatvērtībām ir kļuvušas mantkārība, godkārība, alkatība, varaskāre utt. Kad cilvēkam svarīgi ir sasniegt arvien lielākus augstumus un tik novērtētam, pat ja tas nav viņa spēkos. Tam pamatā ir nauda, tā ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, bez kuras nav iedomājama pilnvērtīga dzīve, tādejādi nauda ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības labklājības priekšnoteikumu, bet arī par indivīda reprezentatīvo modeli, ar kura palīdzību viņš sevi parāda sabiedrībai, daudziem tas kļūst par galveno un tā jau ir kļuvusi par pārmērību. …
