ID383306

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Anotācija
	Annotation	5
	Ievads	5
1.	Noziedzības novēršanas jēdziens un teorija	7
1.1.	Noziedzības novēršanas subjekti Latvijā	9
1.2.	Noziedzības novēršanas pasākumi	12
1.3.	Vispārsociālā profilakse Latvijā	13
2.	Efektīvas valsts kriminālpolitikas izstrāde un realizācija	15
2.1.	Krimināltiesību politika un preventīvie pasākumi	15
2.2.	Sodu izpildes politika un preventīvie pasākumi	18
2.3.	Kriminālprocesuālā politika un preventīvie pasākumi	25
2.4.	Kriminoloģiskā politika un preventīvie pasākumi	26
2.5.	Sabiedrības iesaistīšana noziedzības novēršanā	27
2.6.	Brīvprātīgā darba organizēšana	29
2.7.	Sociālās atstumtības riska grupas un brīvprātīgo darbs	31
3.	Pieaugušo un bērnu likumpārkāpumu prevencija: efektivitāte	33
4.	Probācijas dienesta loma recidīvās noziedzības	35
4.1.	Valsts probācijas dienesta izveides priekšnosacījumi un darbības attīstība Latvijā	38
4.2.	Bijušo ieslodzīto sociālā rehabilitācija - Postpenitenciārā palīdzība	42
4.3.	Atkarīgo centra izveide Olaines cietumā	44
4.4.	Sociālās rehabilitācijas centrs Ratnieki – otrā iespēja	47
5.	Tiesībaizsardzības iestāžu darbības prioritātes recidīvās noziedzības ierobežošanā	50
	Secinājumi un priekšlikumi	53
	Izmantotā literatūra	56

Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi un priekšlikumi
• Recidīvā noziedzība nopietni apdrqaud sabiedrisko drošību un kārtību, jo atkārtoti izdarot noziegumus, personas labāk apgūst noziedzīgās prasmes, ka arī tiek vairota viņu pārlicība par iespēju izvairīties no atbildības. Šo personu bīstamība sabiedrībai ir acīmredzama. Turklāt nopietnas bažas raisa tas, ka recidīva līmenis valstī ir ļoti augsts
• Mūsu valstī ir ļoti augsts ieslodzīto skaits. Viens no cēloņiem ir neattīstītā sociālās rehabilitācijas sistēma. Latvijā ir 12 cietumi, kuros var atrasties 12 tūkstoši ieslodzīto un tikai viens sociālās rehabilitācijascentrs („Ratnieki”), kurā dažādās rehabilitācijas programmās var piedalīties tikai 22 bijušie ieslodzītie. Noziedzības pieauguma problēma ir viena no asākajām Latvijā. Recidīvisma līmenis Latvijā ir ļoti augsts un sasniedz 55%. No ieslodzījuma vietām Latvijā katru gadu atgriežas vidēji ap 2500 cilvēku. Šos gadus ieslodzītais ir bijis izolēts no sabiedrības, atrauts no politiskās, ekonomiskās un sociālās attīstības procesiem. Atgriešanās sabiedrībā būs atkarīga no tā, cik motivēts un sagatavots kļūt par pilntiesīgu sabiedrības locekli būs bijušais ieslodzītais.
• Pētot bijušo ieslodzīto sociālo izslēgtību, kā galvenie faktori ir: Sociālo prasmju zudums - neprot dzīvot brīvībā, risināt ikdienas problēmas, bezdarbs, zaudētas darba iemaņas, materiālo līdzekļu trūkums, negatīvu draugu un paziņu loks, negatīva ģimenesattieksme, izglītības trūkums, nav dzīvesvietas, nepietiekamas valodas prasmes, dokumentu trūkums, veselības problēmas – HIV, TBC, hepatītsu.c., atkarības problēmas, brīvā laika pavadīšanas problēma, emocionāla nenoturība, motivācijas trūkums, sabiedrības attieksme. Problēmas aktualitāte : Jo vairāk sodīto, kuri sodu izcieš ieslodzījuma vietās, jo vairāk cilvēku “izkrīt no sabiedrības aprites” un lai šie cilvēki varētu atgriezties un atsākt normāli funkcionēt, ir nepieciešama viņu sociālā rehabilitācija. Ir nepieciešams apkopot sociālā rehabilitācijas centrā uzkrāto pieredzi un Sociālajā patversmē, atbilstoši bijušo ieslodzīto vajadzībām, veidot sociālās rehabilitācijas programmas.
…

Autora komentārsAtvērt

Anotācija Annotation Ievads..............................................................................................................................................5 1. Noziedzības novēršanas jēdziens un teorija…………….………..........................................7 1.1 Noziedzības novēršanas subjekti Latvijā……………………………………….………..9 1.2 Noziedzības novēršanas pasākumi....................................................................................12 1.3 Vispārsociālā profilakse Latvijā.........................................................................................13 2. Efektīvas valsts kriminālpolitikas izstrāde un realizācija...................................................15 2.1 Krimināltiesību politika un preventīvie pasākumi.............................................................15 2.2 Sodu izpildes politika un preventīvie pasākumi...............................................................18 2.3 Kriminālprocesuālā politika un preventīvie pasākumi......................................................25 2.4 Kriminoloģiskā politika un preventīvie pasākumi............................................................26 2.5 Sabiedrības iesaistīšana noziedzības novēršanā.................................................................27 2.6 Brīvprātīgā darba organizēšana........................................................................................29 2.7 Sociālās atstumtības riska grupas un brīvprātīgo darbs.....................................................31 3. Pieaugušo un bērnu likumpārkāpumu prevencija: efektivitāte.........................................33 4. Probācijas dienesta loma recidīvās noziedzības....................................................................35 4.1 Valsts probācijas dienesta izveides priekšnosacījumi un darbības attīstība Latvijā..........38 4.2 Bijušo ieslodzīto sociālā rehabilitācija - Postpenitenciārā palīdzība..................................42 4.3 Atkarīgo centra izveide Olaines cietumā............................................................................44 4.4 Sociālās rehabilitācijas centrs Ratnieki – otrā iespēja…………………………..….…….47 5. Tiesībaizsardzības iestāžu darbības prioritātes recidīvās noziedzības ierobežošanā.......50 Secinājumi un priekšlikumi...........................................................................................................53 Izmantotā literatūra........................................................................................................................56

Recidīvās noziedzības determinantu neitralizācijas tendences un perspektīvas Latvijā un ārvalstīs