Man laimes hormons rodas arī tad, ja es kādu iepriecinu, piemēram, kad apsveicu dzimšanas dienā omīti, nolasu pašsacerētu dzejoli, un viņa sāk aiz aizkustinājuma raudāt. Tādos brīžos arī man emocijas ir neaprakstāmas, un laime rodas no omes izrādītajām emocijām.
Manā izpratnē laime saistās ar apkārtējajiem cilvēkiem, esot kopā ar kādu, palīdzot kādam vai apsveicot dzimšanas dienā, rodas neizsakāma laime no otra cilvēka labajām emocijām. Es uzskatu, ka neviens nespēj justies laimīgs, ja ir vientuļš. Lai būtu laimīgs, laime ir jādala kopā ar kādu cilvēku!
…
