Grieķu drāma viskrāšņāk uzplauka 5. gs. Atēnās.
Drāmas attīstību sekmēja divi svarīgi faktori.
Pirmkārt, Atēnās ilgās sociālās un politiskās cīņas izveidojas un nostiprinājās demokrātiska valsts iekārta. Kaut gan tā bija demokrātiska republika verdzības sabiedrības apstākļos, tā nodrošināja brīvību un vienlīdzību visiem brīvajiem Atēnu pilsoņiem, tā sekmēja mākslas un literatūras attīstību. Tieši demokrātiskā republikā bijā iespējams risināt tās lielās problēmas, kuras atrodam Atēnu dramaturgu darbos.
Otrkārt, tieši demokrātiskajā iekārtā kļuva populāri nevis aristokrātijas kulti (kāds bija, piemēram, Apollona kults), bet gan vienkāršas darba tautas, zemnieku kulti. Atēnās plaši izplatījās auglības dieva Dionīsa kults, kas bija saistīts ar kulta spēlēm un izrādēm. Dionīsa kulta spēles bija grieķu dramaturģijas pamats.
Grieķu drāmas sākumi mums nav skaidri zināmi; dažas ziņas atrodam Aristoteļa «Poētikā».
Aristotelis norāda, ka «traģēdija, tāpat kā komēdija, pašā sākumā ir radusies no improvizācijas. Traģēdijas sākumi meklējami pie ditirambu kora sācējiem, komēdijas — pie fallisko dziesmu sācējiem».
Aristoteļa minētie «ditirambi» jeb slavas dziesmas par godu dievam Dionīsam un «falliskās dziesmas» jeb dziesmas, kas slavē dabas auglību, liecina par traģēdijas un komēdijas sakariem ar Dionīsa kultu.…
