Pēc Ē. Fromma domām, spēcīgākais motivējošais spēks ir cilvēka mēģinājumi atrast savas eksistences cēloņus un jēgu.
Cilvēks spēj sevi apzināties un atbilstoši sava prāta spējām un iztēles attīstības pakāpei aptvert un risināt savas problēmas, radīt jaunus savas materiālās un garīgās darbības rezultātus. Pašapziņa un prāts var tikt lietoti dzīves problēmas risinot, taču vienlaikus tie liek apzināties ierobežojumus, ieskaitot faktu, ka cilvēks neizbēgami ir mirstīgs. Apzinoties zināmo dzīves traģiku, katrs no mums pieņem gan konstruktīvus, gan destruktīvus lēmumus. Cilvēka prāts ļauj tam apzināties arī citu un citas problēmas, piemēram, ka mēs nevaram paspēt realizēt visas mūsu potences mums atvēlētajā dzīves laikā. Prāts liek rēķināties ar veselību, organisma trauslumu un nepieciešamību iekļauties sīvā cīņā par dzīvi.…
