-
Arnolds Apse "Klosterkalns". Analīze
Kā pirmo apskatīšu apkārtējo cilvēku garīguma trūkuma un mērķtiecības trūkuma problēmu. Klosterkalna iemītnieki dzīvo tikai šai dzīvei, un nevarētu teikt, ka viņi to izmanto. Viņus visus varētu nosaukt par „pelēko masu”, kas pilda primitīvās mehāniskās darbības- no rīta aiziet uz darbu, vakarā atnāk atpakaļ. Viņiem pietrūkst tā spožuma un neparastuma, kas griež pasauli. Var teikt, ka viņi ir pilnībā statiski- attīstībā neesoši.
CITĀTS „Cilvēki aizvēra logus, jo viņi mīlēja tumsu. Tad neviens neredzēja Kaina vaibstus viņu sejās.”
Šos cilvēkus raksturo norobežošanās un bēgšanas princips šo problēmu risināšanā. Vai arī: „Ko es neredzu, tas mani neskar.” Mūsos no sākta gala ir duālisms. Tieši tāpēc nākas piedomāt par to, vai ļaunais neapspiež labo.
CITĀTS „Kad pasaulē kā elku apsēstā dievnamā pārplīsīs viltus praviešu darināts aizkars un tā vietā cilvēce bijīgi noliks Svēto Kausu- sirdi, vienīgo, dzīvo miera un brīvības likumu, ko tik ļoti noliedz un nicina laikmeta gudrie, pārgudrie un stulbuma apsēstie.”
Dzīvība un nāve kā galvenie pretstati. Tekstā daudz un dažādi tiek apspēlēta nāves problēma. Cilvēki no tās baidās un pat gaida. Mūs vienmēr ir interesējis, kas notiks pēc tam, pēc nāves. Elle un Paradīze. …
Filozofiski augstvērtīgajā Arnolda Apses darbā tiek uzdoti provakatoriski jautājumi par visos laikos aktuālajām tēmām,- mūžību, cilvēci, labo un ļauno, elli un paradīzi. Darbs ir tipisks A. Apses negāciju sublimācijas rezultāts. Autors mazvērtīgo ārējo pasauli ir ietērpis filozofiskā tīmeklī un ielicis grāmatā. Kaut arī darbs ir subjektīvs, daudzas lietas liecina par objektivitāti cilvēku izpētē.Tiek apspēlēta pasaules un cilvēku savstarpējo saistību tēma. Lai arī cik mēs būtu mazi un globāli nenozīmīgi, pietiek tikai ar vienu no mums, lai pilnībā izmainītu pastāvošo kārtību, apkārtējo uzskatus un domāšanu. CITĀTS „Pasaule ir viens pats dzīvs, elpojošs ķermenis, kura veselību nosaka mazu šūniņu biljoni… Katra šūniņa ir viena cilvēka sirds.”