“Neliela apjoma grāmata, kas sevī apvieno jūtu enciklopēdiju”- tāds manā uztverē ir šis brīnumainais daiļdarbs. No visiem stāstiem visaizkustinošākais un saprotams, laikam, tikai tiem, kas spēj saskatīt to, ko autors rakstījis starp rindām, un ne katram ir lemts to saprast, ne katram tas ir jāsaprot. Jebkurā gadījuma, īsto jēgu izprata vienīgi pats autors, mēs katrs varam tajā saskatīt ko citu, pamatojoties uz savu dzīves pieredzi un pasaules redzējumu. Maksimāli vienkāršs un bezgala sarežģīts ir šis darbs, kurš virspusēji izskatās pēc kādas bērnu pasakas, bet sevī slēpj dziļi filozofiskas un psiholoģiskas atziņas. Manī tas raisa pārdomas par dzīvi, atsauc atmiņā reiz pārdzīvotas emocijas un atgādina par patiesajām vērtībām. Tādēļ šis darbs man ir ļoti tuvs, jo atspoguļo visu, kam manā dzīvē ir augstākā nozīme! Ja Antuāns to nebūtu uzrakstījis, tad kādudien ko gaužām līdzīgu jūs iepazītu jau kā manu darbu. Tādēļ man nepatīkami šķiet cilvēki, kas to nomelno, jo tad tie noniecina arī mani!
Autors grāmatu ir veltījis savam vislabākajam draugam- Leonam Vertam. Jau pašā sākuma Antuāns atvainojas bērniem par to, ka grāmatu veltījis pieaugušajam!…
