Postmodernisms iziet ārpus mākslas zonas un darbojas/notiek tieši reālajā vidē – politiskajā, sociālajā ekonomiskajā, ekoloģiskajā, utt.
Mimētiskā jeb realitātes atdarināšanas/attēlošanas funkcija postmodernismam nav aktuāla.
Būtiskākais debatē par modernismu un postmodernismu ir jautājums par individuālo.
Modernisms lika akcentu uz patstāvīgu, īpaši apdāvinātu indivīdu- mākslinieku, kā darba rezultātā rodas mākslas darbs.
Postmodernisms mākslu uztver nevis kā komunikāciju, kas notiek starp mākslas darbu un skatītāju, bet gan kā, sociālu notikumu.
Postmodernisms
Viena no pamatproblēmām - mūsdienu mākslu (postmoderno) cenšas skaidrot ar iepriekšējo laikmetu paņēmieniem. Jautājums ir – kas atrodas laikmetīgās mākslas uzmanības centrā, kādas ir mākslas attiecības ar sabiedrību? Ar kultūru?
Kā atšifrēt šos dīvainos veidojumus, kas sevī dēvē par mākslu?
1)mūsdienu māksla ir telpa sociāliem eksperimentiem
2)māksla ir spēle, kuras noteikumi un funkcijas attīstās kopā ar laikmetu un sociālo kontekstu
3)jaunais (vai estētiskais) vairs nav kritērijs. Galvenais - izprast pārmaiņas, kas notiek sabiedrības dzīvē. Procesus, kuri joprojām turpinās.…
