XX gadsimta 30. – 40. gados rodas vairāki intelektuāli strāvojumi, kuri par savu galveno uzdevumu izvirza ideoloģiju kritiku
Ideoloģiju kritika tiek veikta no visdažādākajām pozīcijām: liberālisma, marksisma utt. Starp tām ievērojamu lomu spēlē
Frankfurtes skolas kritiskā teorija, kura aplūko moderno sabiedrību un kultūru kā priekšmetiskojošas “instrumentālās” racionalitātes produktus
Karla Popera kritiskais racionālisms, kurš, pretstatot ideoloģijas racionalitātei, uzsver to noslēgto un nezinātnisko iedabu
Liberālisma “kodols”
Liber – brīvība kā liberālisma pamatmotīvs
Brīvība šeit tiek izprasta kā indivīda spēja pašam vadīt savu dzīvi, izvirzīt mērķus un sekot tiem
Protams, indivīdiem piemīt arī kaislības, iegribas, tomēr principā tie spēj tās racionāli vadīt un kontrolēt
Individuālisms
Racionālisms…
