Manuprāt, Eiropas Cilvēktiesību tiesa pienācīgi neizvērtēja iesniedzējai radīto morālo kaitējumu, ko pati iesniedzēja iesniegumā nebija pierādījusi. 9 gadu ilga tiesāšanās prasa gan morālu spēku, gan ņemot vērā arī sievietes vecumu, tiesvedības ilgumu, manuprāt, morālā kaitējuma summa izmaksāta par maz, jo tiesāšanās parasa laiku, nervus un arī līdzekļus. Šeit saredzams Konvencijas 41.pants – ja tiesa konstatē, ka ir noticis Konvencijas pārkāpums, tiesa, ja nepieciešams, cietušajai pusei piešķir taisnīgu atlīdzību. Taču, manuprāt, cietušajai nav piešķirta taisnīga atlīdzība, jo 2 700 EUR par 9 gadu tiesāšanos nav adekvāta summa. Protams, kav zināmi visi lietas apstākļi attiecībā uz sievieti, taču, mans uzskats ir tāds, ka summa ir pārāk maza, līdz ark o uzskatu, ka Konvencijas 41.pants ir pārkāpts, jo summa ir neadekvāta. 2 700 EUR nav taisnīga atlīdzība 9 tiesāšanās gadiem. Bez tam, sievietes piepraīto materiālo zaudējumu kompensāciju tiesa noraidīja, bet morālo kompensāciju sieviete atstāja tiesas ziņā. Morālā kompensācija tika izmaksāta, tiesa pati izprieda šo summas apmēŗu, ko uzskatīja par taisnīgu atlīdzību. Šī summa nesasniedza pieprasītās materiālās kompensācijas apmēru.
Vēl šajā lietā saskatu Eiropas cilvēktiesību konvencijas 34.pantu - tiesa var saņemt sūdzību no jebkuras fiziskas personas, kas apgalvo, ka kāda no Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm ir pārkāpusi viņas tiesības, kas noteiktas Konvencijā vai tās protokolos. Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas nekādā veidā nekavēt šo tiesību efektīvu izmantošanu, jo iesniedzēja Kirjaņenko ir fiziska persona, kas uzskatīja, ka pārkaptas viņas cilvēktiesības. Un Eiropas Cilvēktiesību tiesa arī atzina to, ka Kirjaņenko tiesības ir pārkāptas.
Vairāk šajā spriedumā nesaskatu Eiropas cilvēktiesību konvencijas pantus.
…
ECT sprieduma analīze un jautājumu atbildes
