Gailis: Vistiņ, vai tev ir līdzi kāda oliņa?
Vista: Nav gan. Es tās atstāju Lieldienu Zaķim. Viņam labāk zināms, kur tās nest un cik to gaidītāju.
Gailis: Mēs Zaķi redzējām kaimiņu sētā. Tā kā drīz viņš būs šeit. Kamēr mēs gaidām Zaķi, uzaicinu dziedāt.
Dziesma: „Zinu, zinu, bet neteikšu”.
Vista: Klau, Gailīt, man liekas, ka Lieldienu Zaķis nāk šurp. Iztālēm redzu viņa garās ausis.
Zaķis: Zaķis lec pa pļavu, olu grozs tam rokās. Nes grozu ar olām.
Labdien, bērni! Es redzu, ka jūs mani gaidāt. Ātrāk nevarēju atnākt, jo bija daudz darbiņa. Vista sadēja olas un man, Zaķim, tās jāiznēsā bērniem. Gailītis un vistiņa arī atnākuši! Tas ir jauki!
Dziesma : „Tad, kad vilkam acis gail”.
Gailis: Dažas vietās jau ir sazēlusi zaļa zālīte. Mēs ar Vistiņu jau pastaigājamies pa to, pēc garās ziemas izkustinājām kājas. Vai jūs, bērni, arī gribētu kājas izkustināt?
Deja: „Man bij viena liela vista” vai „Gailītis un vistiņa”.
…
