Katram cilvēkam ticība ir atkarīga no gribas. Cilvēks nav redzējis Dievu savām acīm, bet viņš tic tajā, jo grib to darīt arī bez pierādījuma, ka Dievs pastāv. Viduslaikos gribai bija liela nozīme un tā bija galvenais noteicējs. Ticība arī mūsdienās bez gribas nav iespējams ticēt no visas sirds Dievam, kad tevi to spiež darīt. Bet, ja, tomēr, ir šī vēlme to darīt, tad cilvēks var to darīt arī bez nekādiem jel pierādījumiem. Taču, ja cilvēkam rodas šaubas, ticēt vai nē, tad viņam vajag pierādījumu, motivāciju to darīt. Bet, lai to iegūtu, ir jāiegūst kaut kādas zināšanas, kas dažreiz var izraisīt vēl lielākas šaubas, tādējādi kaitēt ticībai. …
