„Mērķi attaisno līdzekļus”, varētu būt, ka šis kādreiz ir bijis samērā populārs un bieži lietots izteiciens, bet droši vien tikai savādāk pārfrāzēts. Iecienīts tas varētu būt bijis politiķu, prezidentu un citu nozīmīgu valstsvīru vidū. Tāpat to varētu būt lietojuši karaļi, karavadoņi, arī pāvests un priesteri. Un tāpat tas varēja būt daudzu gan nepieciešamu, gan bezjēdzīgu karu lozungs. Runājot par šī izteiciena kļūdainību nav ilgi jādomā, lai atcerētos kādu labu piemēru, kurā kāds varēja būt vadījies pēc šī izteiciena un tādējādi izdarījis milzīgu kļūdu, kuras dēļ daudziem cilvēkiem, kuri tai visā nemaz nevēlējās iesaistīties vajadzēja mirt bezjēdzīgu mērķu vārdā.
Par bezjēdzīgiem šī izteiciena piemēriem runājot, pirmais, kas nāk prātā no vēstures ir krusta karš uz Jeruzalemi. Kara mērķi – pēc manām domām bezjēdzīgi, jo īpaši tāpēc, ka neuzskatu sevi par īpaši ticīgu personību. Atraut tūkstošiem zemniekus un citus mierīgos ļautiņus no darba, ģimenes un iedzīves, pie tam vēl pamatīgi skalojot smadzenes ar to, ka tas viss ir cēlu mērķu vārdā un dievs jūs mīlēs par to, ka tiksiet noslaktēti. Vēl piesolīt zemes un ieklārēt to, ka, kad jūs tiksiet noslaktēti jūs nevarat neko zaudēt, jo nonāksiet daudz labākā vietā par pašreizējo. …
