1960. gada 23. jūnijā Rīgā no 178 Latvijas skolām sapulcējās vairāk nekā 8, 5 tūkstoši dziedātgribošu jauniešu. Tajā pašā gadā Rīgā notika arī Trīspadsmitie vispārējie jeb Padomju Latvijas Ceturtie Dziesmu svētki. Bērnu un skolēnu priekšnesumi bija nozīmīga programmas daļa jau 1948., 1950. un 1955. gada Vispārējos dziesmu svētkos, taču 1960. gadā skolēniem tika radīti savi, atsevišķi svētki. Tā kā padomju varai neinteresēja latviešu tautas koru mākslas unikalitāte, svētku pamatrepertuārā lielākoties bija dziesmas krievu valodā, bet dziesmu latviešu valodā un latviešu komponistu oriģināldziesmu bija maz. Galvenie svētku virsdiriģenti bija Jānis Ozoliņš un Leonīds Vīgners, bet deju virsvadītājs - Harijs Sūna. Par spīti visām svētku ēnas pusēm, tika aizsākta jauna unikāla tradīcija, kas turpinās līdz pat šim brīdim - tā ir bērnu un jauniešu vēlme muzicēt un mākslinieciski izpausties.
…
